Jauno krosta mekl jum s

Илварс Спейсманис
As ;yu;a n;tros iz;;rbts skr;nu,
Bez vadugu;im  myglu br;nu,
Un aptvert  nasp;ju par k;,
J;pr;jom m;lu zemi ;;…

Te dorbs kai vergam galeros,
Te debess zilgme ;paleros,
Te golvys v;t; hidru bors,
Un draugi, kurim ;myg; gors…

As sapr;tu, ka vajag ;t,
T; ;mucis spa;i ;r; l;t,
Bet kai lai ;s;c pyrm;s s;;us,
Voi los;t par;ceigus ;;us?

Kas mun; v;t; ;los ;s –
Un T;vu zem; a;;i l;s?
Voi sve;; – ;m tys viss pi k;jis,
Ja pa;ds – taitod lobys m;jis…

Ir eist;s laice;; vaicojumam,
Voi deru tikai m;slojumam?
Voi t;;;m ;au;u p;rgr;zt koklu,
Un pamest dzymtys k;ku oklu?