M;lest;ba k; egoisms, k; tieksme ieg;t un patur;t,
Maigi gl;stot spiest sev kl;t cik vien var sp;t,
L;dz sapl;st vienot; visum;, kas ;rpus pasaules,
Un tur iz;;;st, pazust, zaud;jot savu „ES”…
M;tes m;lest;ba, kas ilgst l;dz n;vei, kad sirds apklust,
Jo b;rns ir da;a m;tes, bez iesp;jas izzust,
Ko m;te dod b;rnam, to dod sev pa;ai,
Ar sp;ju upur;ties, pretojoties posta;ai…
K;ds saka: “Es m;lu ka;us!”, cits fano par pel;m,
V;l viens m;l tic;t miru;;m dv;sel;m,
Bet es m;lu ;sten;bu, skarbu, patiesu, bez grima,
T;du, kur izz;d liekul;ba, kur apzinies, ka cilv;ce slima…
Slima ar dz;vnieciskiem atavismiem, ar tieksmi domin;t,
Ar v;lmi dejojot p;ri l;;iem uzvaras svin;t,
“Mana zeme!”, kliedz liels un mazs s;klu svie;ot,
Bet kur ir “ES”, tur m;lu tikai ;em, ne dod…