Рецензия на «Песня о потерянном времени» (Владимир Свиньин)
Title: Viena diena manā mūžā (Dziesma par pazaudēto laiku) Composer: Zigmars Liepiņš Lyrics: D. Dreika Viena diena manā mūžā Ir dakts, kas izdegusi tumsā. Viena diena manā mūžā Ir zieds, kas izziedējis tumsā. Viena diena manā mūžā Ir vējš, kas aizvējojis tumsā. Viena diena manā mūžā Ir tumsu atstājusi, ir. Viena diena manā mūžā Ir dzirksts, kas kurējusies tumsā. Viena diena manā mūžā Ir balss, kas runājusi tumsā. Viena diena manā mūžā Ir zelts, kas aizskalojies tumsā. Viena diena manā mūžā Ir tumsu atstājusi, ir. Kā var tā būt, Ka diena ir dakts, kas sadeg? Kā var tā būt, Ka diena ir zieds, kas nozied? Kā var tā būt, Ka diena ir vējš, kas pārskrien? Bet tā tomēr ir. Viena diena manā mūžā Ir stars, kas uzliesmojis tumsā. Viena diena manā mūžā Ir kauss, kas izdzirkstējis tumsā. Viena diena manā mūžā Ir vējš, kas izšalkojis tumsā. Viena diena manā mūžā Ir tumsu atstājusi, ir. Владимир Свиньин 17.05.2020 21:45 Заявить о нарушении
Перейти на страницу произведения |